Latvijas Koncerti

Latvijas Koncerti (turpmāk arī – Koncertorganizācija) ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā visas daļas pieder valstij, kuras valsts vārdā pārvalda Kultūras ministrija. 
Koncertorganizācijas pamatuzdevums ir veidot un attīstīt valsts profesionālo koncertdzīvi, ar augstas kvalitātes un radoši iedvesmojošām aktivitātēm apmierinot iedzīvotāju tiekšanos pēc labas mūzikas, kā arī veicinot laikabiedru garīgo izaugsmi. Tās darbība vērsta uz valsts kultūras, sociālās un reģionālās attīstības, kā arī ārējās un iekšpolitikas nostādņu īstenošanu. Koncertorganizācija ir arī viena no būtiskākajām valsts iekšējās un ārējās kultūrpolitikas mārketinga sastāvdaļām.  

Latvijas Koncerti pēc savas būtības ir unikāls veidojums ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kontekstā, jo Koncertorganizācijas paspārnē darbojas trīs dažāda žanra mākslinieciskie kolektīvi:
-    Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” - vienīgais profesionālais pilna sastāva kamerorķestris Latvijā;
-    Latvijas Radio koris - vienīgais pilna darba laika profesionālais kamerkoris Latvijā;
-    Latvijas Radio bigbends  - vienīgais pilna darba laika profesionālais bigbends Latvijā.
Līdz ar to Latvijas Koncerti spēj piedāvāt unikālus produktus, kuriem nav analoga Latvijas un arī plašāka reģiona tirgos. Koncertorganizācija pārstāv arī pārējo Latvijas profesionālo mūziķu radošo izpausmju intereses Latvijā un ārvalstīs. Tāpat Latvijas Koncerti regulāri sadarbojas ar Latvijas pašvaldībām mūzikas festivālu un atsevišķu koncertu rīkošanā. Ik gadu visā Latvijā notiek apmēram 350 koncertorganizācijas rīkotu pasākumu.

Mērķi

Koncertorganizācijas vispārējie stratēģiskie mērķi

  • Daudzveidīga nacionālā kultūras mantojuma saglabāšana mūzikas jomā;
  • Latviešu profesionālās mūzikas kultūras nostiprināšana, attīstīšana, aktualizēšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs;
  • Pasaules mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšana Latvijā.

Kapitālsabiedrības darbības un komercdarbības veidi
Saskaņā ar VSIA “Latvijas Koncerti” statūtiem, Koncertorganizācijas darbības un komercdarbības veidi ir sekojoši (NACE klasifikators)
1) Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (90.0);
2) Kultūras iestāžu darbība (90.04);
3) Izklaides un atpūtas darbība (93.2);
4) Kultūras izglītība (85.52);
5) Grāmatu izdošana (58.11);
6) Žurnālu un periodisko izdevumu izdošana (58.14);
7) Citi izdevējdarbības veidi (58.19);
8) Skaņu ierakstu producēšana (59.20);
9) Kultūras preču un atpūtai paredzētu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (47.6);
10) Mazumtirdzniecība stendos un tirgos (47.8);
11) Pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (47.99).

 

Statūti

VSIA “Latvijas Koncerti” statūti

Organizatoriskā struktūra

Informācija par organizatorisko struktūru 

Valde

Koncertorganizāciju vada valde viena valdes locekļa sastāvā. Valdes loceklis ir tiesīgs pārstāvēt uzņēmumu bez īpaša pilnvarojuma un slēgt līgumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību. 
VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis ir Guntars Ķirsis (CV)
Pilnvaru termiņš - līdz 21.09.2022.
Atalgojums – EUR 3650,00

Atalgojuma pamatprincipi

Koncertorganizācijas darbinieku atalgojumu nosaka valdes loceklis, ņemot vērā Darba likumā un citos normatīvajos aktos ietvertos principus , kā vadoties no šādiem kritērijiem:

  • darbinieka ieņemtā amata vieta un attiecīgajai amata vietai atbilstošais darba algas līmenis (amata atalgojuma minimālā un maksimālā robeža)
  • veicamā darba saturs un atbildības pakāpe;
  • darbinieka profesionālā kvalifikācija un darba pieredze;
  • radniecīgas amatu saimes atalgojuma līmenis darba tirgū.

Darba algu pārskatīšana uzņēmumā notiek veicot darbinieku novērtēšanu un attiecībā par katru darbinieku izvērtējot:izmaiņas darba saturā un atbildības pakāpē;

  • izmaiņas darba snieguma kvalitātē un rezultātos;
  • profesionālo zināšanu un pieredzes iegūšanu, t.sk. iegūta pieredze un specifiskas zināšanas;
  • izmaiņas sociālajā kompetencē, t.sk. darbinieka iniciatīvas būtiskas pārmaiņas;
  • darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgus darba uzdevumus un nav īsā termiņā pilnībā aizstājams;
  • izmaiņas attiecīgā amata atalgojumā darba tirgū.

Darbinieka darba algu var neplānoti pārskatīt, ja notikušas būtiskas pārmaiņas darba tirgū, mainījies darbinieka amats vai darba pienākumi, vai beidzies darbiniekam noteiktais pārbaudes laiks.

Darbinieka darba samaksa ietver atalgojuma nemainīgo daļu – mēnešalgu, kā arī mainīgo daļu –piemaksas par papildu darbu, pabalstus un  prēmijas. Koncertorganizācija finanšu iespēju robežās veic darbinieku veselības apdrošināšanu un nodrošina citas sociālās garantijas, kā arī nodrošina darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu apmaksu.

VSIA “Latvijas Koncerti” valdes locekļa atalgojumu nosaka kultūras ministrs atbilstoši Koncertorganizācijas lielumu raksturojošiem kritērijiem.

Dalībnieku sapulces

Latvijas koncerti ir valsts kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Kultūras ministrijai, līdz ar to Kultūras ministrija pieņem visus lēmums, kas saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu ir  koncertorganizācijas dalībnieku sapulces kompetencē.
 
2020.08.25. Kultūras ministrijas lēmums par VSIA "Latvijas Koncerti" 2019.gada darbības vērtējumu
2020.08.17. Kultūras ministrijas lēmums par 2020.gada pārskata revidenta iecelšanu
2020.05.08. Kultūras ministrijas lēmums par 2019.gada pārskata apstiprināšanu
2019.05.13. Kultūras ministrijas lēmums par 2019.gada pārskata revidenta iecelšanu
2019.04.25. Kultūras ministrijas lēmums par 2018.gada pārskata apstiprināšanu
2018.09.27. Kultūras ministrijas lēmums par 2018.gada pārskata revidenta iecelšanu
2018.04.20. Kultūras ministrijas lēmums par 2017.gada pārskata apstiprināšanu
2017.12.28. Kultūras ministrijas lēmums par 2016.gada peļņas izlietošanu
2017.09.06. Kultūras ministrijas lēmums par 2017.gada pārskata revidenta iecelšanu
2017.08.22. Kultūras ministrijas lēmums par valdes locekļa iecelšanu
2017.04.11. Kultūras ministrijas lēmums par 2016.gada pārskata apstiprināšanu
2016.10.13. Kultūras ministrijas lēmums par 2016.gada pārskata revidenta iecelšanu
2016.06.14. Kultūras ministrijas lēmums par pamatkapitāla palielināšanu
2016.05.20. Kultūras ministrijas lēmums par 2015.gada peļņas izlietošanu
2016.04.27. Kultūras ministrijas lēmums par 2015.gada pārskata apstiprināšanu
2015.09.17. Kultūras ministrijas lēmums par 2015.gada pārskata revidenta iecelšanu

 

To top