Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts

Koncerta translācija kanālā ReTV un retv.lv

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau vairāk nekā desmitgadi ir būtiska Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Kaut arī neierastākā laikā un formātā, šī 2005. gadā veiksmīgi aizsāktā tradīcija tiek turpināta arī šogad, kad vēl aizvien dzīvojam tik savādos un neparedzamos apstākļos... Kā ierasts – skanēs jaundarbs un īpaši godināts tiks kāds jubilārs, un gaismā tiks celtas arī ilgāku laiku neatskaņotas latviešu simfoniskās mūzikas vērtības... Tāpat latviešu mūziku svinēs Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, šoreiz gan muzicējot dažādās koncertzālēs... 
Sapulcējušies uz Baltā nama skatuves, Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra mūziķi sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā vakaru ieskandinās ar Ādolfa Skultes (1909–2000) 1957. gadā komponēto “Horeogrāfisko poēmu”, kurā latviski etnogrāfisks kolorīts savijas ar itālisku temperamentu un tembrālās daudzveidības vēriens atmiņā atsauc iespaidīgo Ravēla “Valsi”... 
Orķestri ļoti labi izjūt arī Andris Dzenītis (1978) – viņa pirms sešiem gadiem pirmatskaņotajai partitūrai “(SIN)fonietta” no jauna pievērsīsies Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga, kurš partitūrā iekodētās pirmspēka un grēka, brutalitātes un trausluma attiecības šoreiz pētīs Dzintaru koncertzāles akustikā. 
Savukārt uz Lielās ģildes skatuves Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā pirmatskaņos Artura Maskata (1957) jaundarbu “... ko stāstīja vējš pār jūru”. Autors par šo koncertžanra darbu akordeonam un orķestrim atklāj: “Jau ilgāku laiku mūs ar Kseniju Sidorovu saista radoša draudzība un uzticēšanās. Es apbrīnoju Ksenijas izcilo spēli, viņas aizrautību, cilvēcisko izjūtu siltumu un augsto profesionalitāti. Man ļoti gribējās veltīt viņai skaņdarbu, kurā akordeons sacenstos ar lielu simfonisko orķestri, tā spēku, varenību, arī smalkuma un iedvesmas pilnu liriku. “Vējš pār jūru...” – tā noteikti ir Baltijas jūra ar savu plašumu, nemierīgajām debesīm, nakts sarunām, mēnesnīcas noslēpumiem. Tas ir stāsts par akordeona ilgām, vientulību, arī mīlestības nenovēršamību.” 
Spilgtas tēlainības caurausta ir arī šīgada jubilāra, Ādolfa Skultes kādreizējā studenta Imanta Kalniņa (1941) Piektā simfonija. “Gara mūžīgais un ērkšķainais ceļš uz harmoniju” – tā šo ekspresijas un dramatisma pilno 1979. gadā tapušo opusu, kura finālā ieskanas arīdzan latviešu tautasdziesma “Caur sidraba birzi gāju”, raksturojis Imants Zemzaris. Pie diriģenta pults esot Aināram Rubiķim, koncertzālē “Lielais Dzintars” izcilā melodiķa un orķestra lietpratēja iespaidīgo partitūru atskaņos Liepājas Simfoniskais orķestris. 

Programma

Ādolfs Skulte “Horeogrāfiskā poēma”
Andris Dzenītis. Kamersimfonija "(SIN)fonietta"
Arturs Maskats Koncerts akordeonam un orķestrim, “… ko stāstīja vējš pār jūru” (pirmatskaņojums)
Imants Kalniņš Piektā simfonija

Dalībnieki

Ksenija Sidorova, akordeons
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Poga
Latvijas Nacionālās operas orķestris, diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis
Kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē