Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau piecpadsmit gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Arī šoziem 2005. gadā aizsāktā tradīcija turpinās – 25. janvārī uz Lielās ģildes skatuves satiekas Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, skan latviešu komponistu, tostarp jubilāru opusi un īpaši šim notikumam rakstīts jaundarbs... Pēc ilgāka laika šos latviešu simfoniskās mūzikas svētkus kuplina veseli četri kolektīvi!
Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā vakaru ieskandina ar 1924. gadā tapušo simfonisko tēlojumu “Zilais kalns” – vienu no pirmajiem šī žanra paraugiem latviešu mūzikā, kura autors ir izcilais simfoniķis, 2020. gada jubilārs Jānis Mediņš (1890-1966).
Sinfonietta Rīga kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē un uzlecošo saksofonspēles zvaigzni Aigaru Raumani atgriežas pie teju pirms gada pirmatskaņotā Koncerta saksofonam un kamerorķestrim Temperature of Plastics jeb “Plastmasas temperatūra”, kuru tās autors, “agresīvā skaistuma” sludinātājs Platons Buravickis (1989), raksturo kā “dabas dvēseles kliedzienu un mūsdienu industriālās ražošanas manifestu”.
Liepājas Simfoniskais orķestris uz Rīgu ved Artura Maskata (1957) Divpadsmito Liepājas koncertu klavierēm un orķestrim, kas veltīts Reinim Zariņam, un gluži kā pirmatskaņojumā pirms trim gadiem, arī šoreiz solista godā ir izcilais latviešu pianists, bet pie diriģenta pults – Atvars Lakstīgala. Maskata opusa tēlainību caurauž ģeniālā Spānijas dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas darbu motīvi un asociācijas par Andalūzijas dabas īpatnībām un tās cilvēku kaislībām...
Iedvesmu citzemju kultūrās smēlies arīdzan Marģeris Zariņš (1910-1993) – viņa svīta “Grieķu vāzes” klavierēm un simfoniskajam orķestrim sevī apvieno antīko un tautisko, atrast tur var arī kaut ko impresionistisku, un neiztikt arīdzan bez komponistam raksturīgās asprātības. Šo iespaidīgo kompozīciju no jauna gaismā ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, klavieru solo šoreiz uzticēts Vestardam Šimkum, kura spožā un virtuozā spēle lieliski sader ar jubilāra mūziku. Šis kolektīvs līdz ar diriģentu Gunti Kuzmu atbildīgs arī par koncertpogrammas lielāko intrigu – jaundarbu “Plūsma”! Tā autors Rolands Kronlaks (1973) Latvijas koncertdzīvē iemantojis slavu kā elektroakustiskās mūzikas speciālists un spilgtu kamerdarbu autors, kamdēļ viņa atkalpievēršanās izvērstākam sastāvam ir īpaši gaidīts notikums. Kronlaka jaunās partitūras pamatā ir skanējuma pulsāciju arhitektūra, viņš pēta mūzikas plūdumu un tā stihisko dabu – kā tas paātrinās un palēninās. virzās augšup vai lejup,
Programma
Jānis Mediņš Simfoniskais tēlojums “Zilais kalns”
Arturs Maskats Divpadsmitais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim
Platons Buravickis Koncerts saksofonam un kamerorķestrim
Rolands Kronlaks Jaundarbs simfoniskajam orķestrim "Plūsma"
Marģeris Zariņš Svīta klavierēm un orķestrim “Grieķu vāzes”
Dalībnieki
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
un diriģents Guntis Kuzma
Liepājas Simfoniskais orķestris
un diriģents Atvars Lakstīgala
Latvijas Nacionālās operas orķestris
un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga
un diriģents Normunds Šnē
Reinis Zariņš, klavieres
Vestards Šimkus, klavieres
Aigars Raumanis, saksofons