Bēthovens un Bēthovens (tiešraides koncerts)

Ar Brabantes maiznieka dēla, profesionāla dziedātāja un vēlāk Ķelnes firsta kapelmeistara Ludviga van Bēthovena vecākā ierašanos kūrfirstistes galvaspilsētā Bonnā aizsākas slavenās mūziķu dinastijas stāsts. Viņa dēls Johans seko tēva pēdās: dzied, apgūst vijoles un klavierspēli. Īsi pirms 1770. gada Ziemassvētkiem, Bonnas ielas 20. namā, Johana un Magdalēnas van Bēthovenu ģimenē piedzimst Ludvigs jaunākais. Viņa dzīslās rit vectēva spars un uzņēmīgums, bet tumšo un ugunīgo acu dēļ vienaudži Ludvigu sauc par spāni. Jaunekļa gados ar filantropa un liela mūzikas drauga grāfa Ferdinda fon Valdšteina svētību, daudzsološais mūziķis dzimtajā Bonnā tiekas ar Jozefu Haidnu, lai, Valdšteina vārdiem – no Haidna rokām saņemtu nule mūžībā aizgājušā Mocarta garu. 
1792. gadā jau apbrīnojami virtuozais pianists Ludvigs van Bēthovens ierodas Vīnē — savu lielo iespēju zemē. Te viņš uzsūc Habsburgu impērijas kultūras bagātības un apgūst tā dēvēto “Vīnes stilu”, te top viņa pirmie klavierkoncerti. Arī Pirmais klavierkoncerts (kaut pēc skaita trešais), kas, dzīvespriecīgs un līksms, atmiņā atsauc galantā laikmeta izsmalcināto dzīvi.
Pārkāpjot trīsdesmit gadu slieksni un saskaroties ar sava mūža lielāko traģēdiju – pakāpenisku dzirdes zaudēšanu, spēju lūzumu piemeklē arī Bēthovena mākslinieciskais rokraksts. Tagad to raksturo heroiski tēli un cīņa. Ceturto simfoniju Roberts Šūmanis salīdzinājis ar grieķu jaunavu starp diviem milžiem – Trešo un Piekto. Tai brāzmains ievads, saviļņojoši daiļa otrā daļa un vētras cienīgs fināls.
Ludviga van Bēthovena 250. dzimšanas dienas nedēļā Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē uz sadarbību aicina izcilo pianistu Reini Zariņu. Koncertu tiešraidē no Dzintaru koncertzāles klausīsimies 18. decembrī plkst. 21.00.

Programma

Ludvigs van Bēthovens
Pirmais concerts klavierēm un orķestrim Domažorā, op. 15
Ceturtā simfonija Sibemolmažorā, op. 60

Dalībnieki

Reinis Zariņš, klavieres
Sinfonietta Rīga
Diriģents Normunds Šnē

To top