Kompaktdiski

Aurēlijas Šimkus veiklajos pirkstos dzimis disks, kura nosaukums Scherzo tikpat rotaļīgs kā daža laba Aurēlijas bilde, kas rotā CD anotācijas grāmatiņu.

Atcerēsimies, ka scherzo itāliski nozīmē ‘joks’, taču patiesībā šī žanra robežas krietni vien pārsniedz draisku pasmiešanos. Ar apzīmējumu skerco var sastapt arī padrūmi groteskus vai fantasmagoriskus mūzikas gabalus. Aurēlijas izvēlētais al- buma nosaukums attiecināms visupirms uz titulskaņdarbu – Franča Lista “Skerco un maršu”, kas pasaules pianistu repertuārā sastopams visai reti. Atsaucoties uz Aurēlijas teikto, šajā visai robustajā mūzikā varam saklausīt dažu labu atbilsmi pašas mūziķes raksturam. Pēc Aurēlijas Šimkus Vācijas debijas koncerta Westfälische Rundschau šopavasar rakstīja, ka jaunās un ļoti talantīgās pianistes spēle pilna izsmalcinātām sajūtām, kur sirsnīgs mīlīgums mijas ar teju brutālu uzbrukšanu klaviertaustiņiem.
Tad nu tversim šo sajūtu spektru Aurēlijas jaunajā albumā, kur līdzās nule nosauktajai Lista raritātei likta Bēthovena draiskā un elegantā 18. klaviersonāte (“Medības”), kā arī Šūmaņa Otrā klaviersonāte, kuras partitūrā iekļautie vētru un dailes kontrasti liek ar lielu interesi gaidīt, kāds būs talantīgās jaunietes lasījums.