Volfgangs Amadejs Mocarts. Rekviēms

Leģendām un nostāstiem apvītais Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēms kļuvis par austriešu ģēnija muzikālo testamentu – pēdējo komponista iesākto darbu, kurā meistarīgiem triepieniem klasicisma laikmeta norietā viņš apvienojis gan baroka un klasicisma, gan arī tikko jaušamā romantisma trauslās toņkārtas.

Sēru mesu komponistam pasūtījis kāds svešinieks, godinot mirušās sievas piemiņu, taču tobrīd, 1791. gada vasarā, strādājot pie operām “Burvju flauta” un “Titus žēlsirdība”, Mocarts, iespējams, pat nenojautis, ka mesa kļūs par viņa paša Gulbja dziesmu. Īsi pirms nāves viņš kopā ar draugiem izdziedājis uzrakstītās daļas – pilnībā pabeigto Requiem aeternam un citu daļu melodiskās līnijas, kur vietumis ieskicēta vien pavadošā basso continuo partija, taču pabeigt apjomīgo opusu Mocartam neizdevās un Rekviēmu pēc komponista atstātajām skicēm sakārtoja viņa laikabiedrs, austriešu komponists Francis Zīsmeijers.

Volfganga Amadeja Mocarta lieldarbs nav vienīgā klasicisma laikā tapusī sēru mesa. Trīspadsmit gadu pēc skaņraža nāves rekviēmu komponējis arī viņa gados vecākais kolēģis, ievērojamais Vīnes galma kapelmeistars Antonio Saljēri, kura tēlu ilgāku laiku māca Mocarta nāves apsūdzības ēna. Taču Mocarta mūzikas skaidrība un harmonija izturējusi jau vairāk nekā divu gadsimtu laika pārbaudi, viņa Rekviēmu ierindojot starp pasaulē zināmākajiem un iemīļotākajiem klasiskās mūzikas darbiem, kas spēj mierināt, piedot un dziedināt.

Programma

Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart, 1756-1791)
Veni Sancte Spiritus, K. 47
Ave Verum Corpus, K. 618
Rekviēms, K. 626

Dalībnieki

Laura Teivāne, soprāns
Laura Grecka, mecosoprāns
Raimonds Bramanis, tenors
Rihards Millers, baritons
Rīgas Doma zēnu koris 
Sinfonietta Rīga
Diriģents Mārtiņš Klišāns

To top