Latvijas Valsts simtgade

Pašu radīts un radāms stāsts

„Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,” tā 1911. gadā lugā „Indulis un Ārija” rakstīja Rainis. Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar prieku un skumjām, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, tā kodolīgi paudusi mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem.

Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticam. Raiņa citāts izraudzīts par ceļa vārdiem lielākajam notikumam mūslaiku Latvijas vēsturē – Latvijas valsts simtgadei. Valsts simtgade ir mūsu paaudzes iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, stāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju.

Latvijas valsts simtgades programmas virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.

„Es esmu Latvija” ir valsts simtās gadadienas svinību vēstījums – aicinājums un atgādinājums, ka Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kuri veltījuši savu dzīvi neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, veido tās tagadni un liek pamatus rītdienai.


VSIA “Latvijas Koncerti” projekti Latvijas simtgadei

Visa programma digitālajā platformā www.lv100.lv



2019. GADS

2019. gada jūnijs

Latvija Gredzens. Četri uzvedumi Rīgas Festivālā. 

2019. gada 12. jūnijā Dailes teātrī
Vidzeme. Muzikāla izrāde Kalns uz augšu ies

Latvijas Radio koris
Daumants Kalniņš | balss, leijerkaste
Kaspars Zemītis | ģitāra
Artūrs Noviks | akordeons
Rihards Plešanovs | klavieres

Muzikālais vadītājs un diriģents | Sigvards Kļava
Izstādes veidotāji | Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, "Dd studio"

Latvijas nacionālās kultūras sakņu un simbolu dzimšanas vieta. Valsts karoga un Himnas šūpulis, gara gaismas - izglītības aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Vidzeme - latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās vieta. Skolotāju, dzejnieku, rakstnieku, komponistu, mākslinieku iedvesmas, dzīvošanas un atgriešanās vieta - romantiskās un ideālās Latvijas sapņojumu vieta, brīvu un izglītotu cilvēku identitātes apzināšanās un veidošanās vieta. No mītiskās pasaules un aizlaikiem nākušas zīmes modina, uzrunā tekstos un zemtekstos, liek gūt, atgūt, dzimt un atdzimt, kāpt kalnā, kur nebeidzams ceļš uz priekšu, uz sapni.

2019. gada 14. jūnijā Dailes teātrī
Zemgale. Kino koncerts Vēsture Palos
Latvijas Radio koris
Latvijas Radio bigbenda grupa
Mūziķi | Oskars Petrauskis, Raimonds Petrauskis
Dejotāji | Lilija Lipora, Guntis Spridzāns
Muzikālais vadītājs un diriģents | Sigvards Kļava
Libreta autore | Inese Zandere
Komponisti | Pēteris Vasks, Līga Celma-Kursiete
Režisors, video mākslinieks | Roberts Rubīns

Zemgale ir arkla un zobena zeme, kur auglība mijas ar nāvi. Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales mērogs ir apvāršņa plašums, un Latvijas valsts tajā ir kā Lielupe, kuras palos atkal satiekas vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes. 

2019. gada 18. jūnijā Dailes teātrī
Kurzeme. Lielkoncerts Pūt, vējiņi!
Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Liepājas Simfoniskais orķestris, etnomūziķi, folkloras kopas, solisti
Diriģents: Māris Sirmais
Gaismu mākslinieks: Mārtiņš Feldmanis
Režisors, mākslinieks : Reinis Suhanovs

"Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, aizdzen mani Kurzemē" vietā, kur tiek godinātas lībiskās tradīcijas, iesakņojusies unikāla suitu kultūrtelpa un diendienā enerģētiskais spēks caurstrāvojas no jūras krastiem un pēdām smiltīs. Kurzemes jūrmalas krastos uzspīd pēdējie Latvijas vakara saules stari un vilnis krastā izskalo dzintara gabalu - mūsu laime šajā dzintarā ieraudzīt visumu un ielikt to kabatā.

Imants Ziedonis: "(..) es iedomāju ceļu, es eju kājām pa Kurzemi, pa redzētiem un pārdzīvotiem laukiem, kamēr sāk pretī nākt ainavas pavisam neredzētas, un es nojaušu, ka eju jau ārā no nomoda un ikdienības. Dokumentālā Kurzeme. Sapņu Kurzeme. Dievzemīte."

2019. gada 21. jūnijā Dailes teātrī
Latgale. Koncertizrāde Rakstiem un skaņai
Latvijas Radio koris, tautas muzikanti, priesteri
Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava
Video māksliniece: Katrīna Neiburga
Scenogrāfs: Rūdolfs Baltiņš
Gaismu mākslinieks: Egils Kupčs
Režisore: Inese Mičule

Tautas dziesma un Svētie Raksti, etnomūziķi un priesteri, dzīvās balsis un arhīvu ieraksti... latgaliešu gars, kas paslēpts cilvēkos, to pieredzē, dzīvesziņā.

Ejot gadsimtiem, Latgales unikālais kultūras mantojums joprojām uztur dzīvu vienu no tās fenomeniem - tradicionālo muzicēšanu un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību un to saplūšanu vienotā mākslinieciskā veselumā. Skaņa kā sirdspuksts, kā latgaliešu vārda un dvēseles skaistums, godasajūtas un dievbijības raksts. Andrievs Jūrdžs: “Cilvēka sirds ir kā kokle ar divām stīgām, no vienas atskan prieki, no otras sāpju vaidi. Likteņa pirksti nerimst spēlēt – brīžiem kāzu dziesmas, brīžiem nemiera dziesmas.”

2019. gada 23. jūlijā Dzintaru koncertzālē
Jūrmalas festivāls. Atklāšanas koncerts. Dzimuši Latvijā
Latvijas simtgades Jauniešu simfoniskā orķestra atlases un mēģinājumu procesa nodrošināšana.
Piedalās: Intars Busulis (solists), Iveta Apkalna (ērģeles), Aleksandrs Antoņenko (tenors), Vestards Šimkus (klavieres), Latvijas jauniešu simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis

2019. gada novembrī
Rīgas Gredzens
Koncertuzvedumu cikls Latvijas Gredzens  četros konceptuāli atšķirīgos veidos izstāstījis, izdziedājis, izspēlējis un izdejojis katram novadam svarīgo un raksturīgo, atklājot  atšķirīgo identitāti, kas dziļi iesakņojusies tur mītošos cilvēkos, valodā un kultūrtelpā. Bet Latvijas sirds - Rīga? Tie dižie un romantiskie, kas veidojuši pilsētas neatkārtojamo seju, kas  pārdzīvojuši, skumuši un cietuši par  tās postīto  godību un  zudušajiem cilvēkiem, piedzīvojuši vēsturisku notikumu virpuļus un sapņojuši par ideālo  nākotnes pilsētu. 

Dzejas, mūzikas, dziesmas un teātra valodā tiks radīts stāsts - koncertuzvedums par Rīgu un tās lielajiem dziesminiekiem

 

 

2018. GADS

2018. gada 8. un 10. janvāris
Koncertprogramma “Mare Balticum”
Latvijas Radio bigbends uz ārvalstīm vedīs pārbaudītas vērtības – koncertprogrammu “Mare Balticum”, kurā iekļautas latviešu tautasdziesmas džeza apdarē – to autors ir austrāliešu džeza superzvaigzne Džeimss Morisons (James Morrison). Koncertos skanēs arī jaunās latviešu džeza dziesmas, kuras ir sarakstījis komponists Raimonds Pauls, un tās izpildīs spožā latviešu vokāliste Kristīne Prauliņa.
Vieta: Lincoln Center “Dizzy's Club Coca-Cola”, Ņujorka, ASV;
John F. Kennedy Performing Arts Center “Millenium Stage”, Vašingtona, ASV

Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti”, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Ārlietu ministrijas sadarbības partneri ārvalstīs.


No 2018. gada 18. līdz 21. janvārim, plkst. 20:00
Multimediāla izrāde „Gaismas raksti”
Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas notikums – stāsts par mūsu valsti, kuru radām mēs paši, un par kultūras elpu, kuru, saņemtu no iepriekšējām paaudzēm un tulkotu mūslaiku toņkārtā, mēs nododam saviem bērniem.
Piedalās Jānis Šipkēvics, balss, sintezatori, elektronika
Miķelis Putniņš, ģitāra, elektronika
Asnate Rancāne, vijole
Guntars Prānis, ratalira
Ieva Nīmane, pūšaminstrumenti
Anda Eglīte, kokle
aktieri un dejotāji
Latvijas Radio koris
Mūzikas autori Jānis Šipkēvics, Mārtiņš Viļums
teksts: Latviešu tautas dziesmas, Ilmārs Šlāpins
scenogrāfija/telpa Voldemārs Johansons
muzikālais vadītājs Kaspars Putniņš
režisors Viesturs Meikšāns.
Vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Rada un dara: VSIA Latvijas Koncerti, Latvijas Radio koris


2018. gada 17. februāris
Baltijas mūzikas festivāls
Ivetas Apkalnas koncerts "Baltijas ērģeļmūzikas nakts"

Iveta Apkalna tiek uzskatīta par vienu no pasaules vadošajām ērģelniecēm. 2017.gada janvārī viņa atklāja jauno Elbas filharmonijas koncertzāli Hamburgā. Iveta Apkalna ir saņēmusi starptautisku atzinību, piedaloties dažādos konkursos. 2015. Gadā viņa saņēma Kultūras ministrijas izcilības balvu kultūrā un tika iecelta par Latvijas Kultūras vēstnieku. Koncertā Iveta Apkalna izpildīs Jāzepa Vītola, Ērika Ešenvalda, Broņus Kutavičus, Aivara Kalēja, Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes un Arvo Perta skaņdarbus.
Vieta: Konzerthaus Berlin, Berlīne, Vācija
Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti”, Konzerthaus, Berlīne


2018. gada 19. februāris
Baltijas mūzikas festivāls
Baiba, Linda un Lauma Skrides, Kristīna Blaumane

Vijolnieces Baiba un Linda un pianiste Lauma Skride ir starptautiski atzītas mūziķes – māsas no Latvijas. Viņas kopā muzicē jau kopš agras bērnības. Taču, lai ansamblis būtu pilnīgs, pietrūka čella, un šo lomu koncertā aizpilda Kristīna Blaumane. Koncerta programmā ieķauti Baltvijas valstu komponistu – Jāzepa Vītola, Mikalojs Konstantīns Čurļonis un Pētera Vaska – skaņdarbi.
Vieta: Konzerthaus Berlin, Berlīne, Vācija
Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti”, Konzerthaus, Berlīne


2018. gada 20. februāris
Baltijas mūzikas festivāls
Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris un VAK "Latvija"

diriģents Nēme Jervi (Neeme Jarvi)
VAK “Latvija”, solisti, Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Nēmes Jervi vadībā tiekas igauņu komponista Rūdolfa Tobiasa oratorijas “Des Jona Sendung” atskaņojumā. Ar šo koncertu tiek atzīmēta Igaunijas simtgade Berlīnē.
Vieta: Konzerthaus Berlin, Berlīne, Vācija
Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti”, Konzerthaus, Berlīne


2018. gada 21. februāris
Baltijas mūzikas festivāls
"Latvian Voices" koncerts "Pāri robežām"

Grupas vienīgais instruments ir dalībnieču balsis, un repertuāra lielā daļa ir pašu radīta un interpretēta. Koncertprogramma apzināti šķērso robežu starp klasisko mūziku, džezu un citiem mūzikas žanriem, savukārt, prezentācijas veids un diskusija ar auditoriju nodrošina aizraujošu ieskatu mākslas metodēs, interpretācijas iespējās un mūzikas vēsturē.
Vieta: Konzerthaus Berlin, Berlīne, Vācija
Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti”, Konzerthaus, Berlīne


2018. gada 19., 21., 25., 26. aprīlis
Koncertcikls "Latvijas gredzens"
"Vidzemes gredzens"

Muzikāla izstāde „Kalns uz augšu ies”
Muzikālā izstādē izcelta un parādīta Latvijas novada – Vidzemes – savdabība, bagātība un kultūrvēsturiskie aspekti: Latvijas nacionālās kultūras sakņu un simbolu dzimšanas vieta. Valsts karoga un Himnas šūpulis, gara gaismas – izglītības aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Vidzeme – latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās vieta. Skolotāju, dzejnieku, rakstnieku, komponistu, mākslinieku iedvesmas, dzīvošanas un atgriešanās vieta – romantiskās un ideālās Latvijas sapņojumu vieta, brīvu un izglītotu cilvēku identitātes apzināšanās un veidošanās vieta. No mītiskās pasaules un aizlaikiem nākušas zīmes modina, uzrunā tekstos un zemtekstos, liek gūt, atgūt, dzimt un atdzimt, kāpt kalnā, kur nebeidzams ceļš uz priekšu, uz sapni.
„Vidzemes gredzenā” piedalās Latvijas Radio koris, solisti, muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava un izstādes veidotāji Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, "Dd studio".
Vieta: Cēsis, Rēzekne, Liepāja, Jelgava
Rada un dara: VSIA „Latvijas Koncerti”, Latvijas Radio koris


2018. gada 2. maijs
Koncertprogramma “Māris Briežkalns Quintet plays Rothko in Jazz”
Māra Briežkalna kvinteta koncertprogramma atspoguļo abstraktā ekspresionista Marka Rotko darbu noskaņu, ko pats meistars dēvējis par “dvēseļu stāvokļu portretējumiem”. Visi mūzikā atveidotie darbi tapuši vēlīnajā periodā, kas ir abstraktā ekspresionisma posms mākslinieka daiļradē. Pavisam radītas desmit džeza kompozīcijas, katru saskaņojot ar konkrētu Marka Rotko mākslas darbu, kas programmas atskaņošanas laikā tiek projicēts uz lielformāta ekrāna. Projekta kopējā noskaņa ir tuva minimālisma un askētisma stilistikai, ko savās gleznās centies radīt pats mākslinieks.
Vieta: M. Barišņikova mākslas centrs, Ņujorka, ASV
*Citur:
2018. gada 11. februāris – “Bozar” koncertzālē, Brisele, Beļģija
2018. gada 23.novembrī – Kings Place, Londona, Apvienotā Karaliste (Londonas Džeza festivāla programmā)
Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti”, Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija sadarbības partneri ārvalstīs.


2018. gada 24. un 25 maijs
Kora opera “NeoArctic”
Rosinoša, poētiska un saviļņojoša muzikāla performance par antropocēnu – jaunu ģeoloģisko laikmetu, kam raksturīga iepriekš nepieredzēta cilvēka ietekme uz Zemes ekosistēmām. Cilvēki ir kļuvuši par „dabas spēku”, kas izraisa straujas, iepriekš nemaz neparedzētas izmaiņas uz to apdzīvotās Zemes.
Piedalās Latvijas Radio kora grupa
Diriģents Sigvards Kļava
Idejas autors "Hotel Pro Forma”
Režisore Kirstena Dēlholma
Mūzikas autori Endijs Stots, Krists Auznieks
Libreta autors Sjón
Gaismu mākslinieks Jespers Kongshaugs
Scenogrāfs Anne Mete Fiskera Langkēra
Video mākslinieks, video režisors Ādams Raids Ankarfelts
Video mākslinieki Andreass Sommers, Mangnus Pinds Bjerre, Birks Markus Hansens Skaņu mākslinieks Kristians Hvērings
2018. gada 24. un 25. maijs. Southbank centre, Londona, Apvienotā Karaliste
*Citur:
2018. gada 21martsChassé Theatre, Breda, Nīderlande
2018. gada 14. aprīlis – La Place des Arts, Monreāla, Kanāda
2018. gada 6. un 7. novembris – Oz Asia Festival, Adelaide, Austrālija
Rada un dara: Latvijas Radio koris, "Hotel Pro Forma"

 

2018. gada 20. jūnijs
Koncertcikls “Dzimuši Latvijā”
Elīna Garanča un Vīnes filharmoniķi
Viena no mūzikas pasaules spilgtākajām zvaigznēm latviešu mecosoprāns Elīna Garanča koncertā kopā ar pasaulslaveno orķestri “Vīnes filharmoniķi” un venecuēliešu diriģentu Rafaelu Pajare (Rafael Payare).
Programma:
L.van Bēthovens Uvertīra “Leonora” Nr. 3 Do mažorā, op. 72b
G.Mālers "Rikerta dziesmas" un "Pirmatnējā gaisma"
B.Bartoks Koncerts orķestrim
Vieta: Dzintaru koncertzāle
Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti”

 

2018. gada 21. jūnijs
Baltic Jazz Trio: Baltijas vienotība simtgadē un mūzikā
“Baltic Jazz Trio” apvieno trīs atzītus džeza mūziķus, katru no savas Baltijas valsts – Māris Briežkalns (Latvija, bungas), Toivo Unt (Igaunija, kontrabass) un Dainius Pulauskas (Lietuva, klavieres). Sagaidot Baltijas valstu simtgadi, apvienība izdod otro studijas albumu “Centennary”, ierakstot trīs Baltijas nozīmīgāko komponistu – Pētera Vaska, Arvo Perta un Mikaloja Konstantīna Čurļoņa – skaņdarbus džeza aranžējumos. “Baltic Jazz Trio” ir unikāls projekts, kurā satiekas kā Baltijas džeza, tā arī akadēmiskās mūzikas lauki, kā arī mūsdienīgais ar tradicionālo.
Vieta: Ottawa Jazz Festival, Otava, Kanāda
Rada un dara: VSIA "Latvijas Koncerti", Fonds “Mūsdienu Mūzikas centrs”, sadarbības partneri Lietuvā un Igaunijā.



2018. gada 24. jūlijs
Koncertcikls „Dzimuši Latvijā”
Koncerts "Dzimuši Latvijā"
Projekta “Dzimuši Latvijā” ietvaros tiks izveidots unikāls Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris, kura sastāvā piedalīsies Latvijas labākie jaunie mūziķi. Viņiem tiks dota nepārspējama pieredze pilnveidot savas mākslinieciskās prasmes kopā ar izciliem, Latvijā dzimušiem mūziķiem, kuru slava izpaltījusies jau visā pasaulē – Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu un Vinetu Sareiku. Katram no šiem māksliniekiem ir piemeklēts arī jauns un daudzsološs mūziķis, ar kuru kopā tiks sniegts priekšnesums koncertā. Latvijā atpazīstamu profesionālu mūziķu un diriģenta, Berlīnes Komiskās operas muzikālā vadītāja Aināra Rubiķa vadībā meistarklasēs, regulāros mēģinājumos un vasaras nometnē tiks sagatavota koncerta programma. Muzikālā piedzīvojuma spilgtākos brīžus iemūžinās Latvijas Televīzija. Turklāt šis ir vienīgais starptautiska mēroga projekts Latvijas simtgades ietvaros, kas tiks izplatīts ārvalstu interesentiem.

Dalībnieki: 
Kristīne Opolais, soprāns, un Kalvis Kalniņš, baritons 
Vineta Sareika, vijole, un Mikus Akots, ģitāra 
Ksenija Sidorova, akordeons, un Daniils Bulajevs, vijole 
Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris 
Diriģents Ainārs Rubiķis

Vieta: Dzintaru koncertzāle, Jūrmala 
Rada un dara: VSIA „Latvijas Koncerti” un Latvijas Nacionālais kultūras centrs

2018. gada septembris
Laikmetīgās dejas izrāde „Neredzama iedarbība”
Atzimējot Latvijas valsts simtgadi Lielbritānijā, Londonā 3. septembrī plkst. 20.00 The Pleasance Theatre notiks laikmetīgās dejas pirmizrāde “Neredzama iedarbība”, kurā horeogrāfs Kirils Burlovs, piedāvājot mūsdienīgu izpildījumu, iepazīstinās skatītājus ar latviešu tautas deju un senajiem rituāliem. Mūziku izrādei komponējis Platons Buravickis, organizators VSIA “Latvijas Koncerti”. Biļetes: www.pleasance.co.uk/event/invisible-effect/performances

Kirils Burlovs: “Uz skatuves būs latviešu, lietuviešu, angļu, itāļu, grieķu un jaunzēlandiešu dejotāji kostīmos ar latviešu tautas tērpa elementiem – tā būs mūsdienīga versija. Man šķita interesanti uzrunāt citu tautību dejotājus piedalīties šajā izrādē, lai uzzinātu viņu domas par latviešu tautas deju, redzētu, kā viņi to uztver. Deja būs balstīta arī uz senajiem rituāliem.”

Savukārt 23. un 24. septembrī Londonas muzejā Brunel shaft at Brunel Londonas skatītājiem tiks piedāvāta laikmetīgās dejas izrāde “Pēteris Vasks. Gadalaiki”, kas tiek izrādīta pēc pirmizrādes Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Koncertizrādē mūzikā un dejā, izvērtējot savu esību šeit un tagad, satiksies horeogrāfs un dejotājs Kirils Burlovs un vairāku Lielās mūzikas balvu ieguvējs pianists Reinis Zariņš.  

Reinis Zariņš: “Koncertizrāde “Gadalaiki” ir refleksija, atstarošanās skaņās un kustībās par cilvēku dzīves loku. Tās iedvesmas avots un pamats ir Pētera Vaska klavierdarbu cikls “Gadalaiki”. Šis visiem noejamais loks izrādē tiek izdzīvots no viena cilvēka – dejotāja redzespunkta, pieredzot pilnu gadalaiku ciklu gan vienas darbadienas, gan veselas izrāžu sezonas ietvaros, gan visā šī dejotāja dzīvē.”

Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti”, festivāls “Baltic Art Form”


2018. gada 28. septembris
Koncertcikls „Dzimuši Latvijā”
Iveta Apkalna un Berlīnes Konzerthaus orķestris
Viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm Iveta Apkalna koncertā kopā ar Berlīnes Konzerthaus orķestri un slovāku diriģentu Juraju Valčuhu (Juraj Valcuha) turnejā Baltijas valstīs.
Programma:
O.Nikolai Uvertīra operai “Jautrās vindzorietes”
J.Jongens Ērģeļkoncerts “Sinfonia Concertante” op. 81
L.van Bēthovens Trešā simfonija Mibemolmažorā, op. 55 “Heroiskā”
Vieta: Lielā ģilde
Rada un dara: VSIA „Latvijas Koncerti”


2018. gada 17., 19., 26. oktobris un 2. novembris
Koncertcikls "Latvijas gredzens"
"Zemgales gredzens"
Kino koncerts “Vēstures palos”

Zemgale ir arkla un zobena zeme, kur auglība mijas ar nāvi. Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales mērogs ir apvāršņa plašums, un Latvijas valsts tajā ir kā Lielupe, kuras palos atkal satiekas vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes.
Piedalās Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, solisti; muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava; libreta autore Inese Zandere; režisors, video mākslinieks Roberts Rubīns.
Vieta: Cēsīs, Rēzekne, Liepāja, Jelgava
Rada un dara: VSIA „Latvijas Koncerti”, Latvijas Radio koris


No 2018. gada 12. līdz 22. novembrim
Latvijas Radio kora turneja ASV un Kanādā
Latvijas Radio koris (LRK) novembrī dodas uz ASV un Kanādu, lai vairākās koncertprogrammās prezentētu izcilus Eiropas kormūzikas piemērus, tostarp būtisku akcentu liekot uz mūsdienu latviešu komponistu īpaši tam rakstītiem meistardarbiem. LRK ir viens no labākajiem Eiropas profesionālajiem kamerkoriem, kura augstā muzikālā kultūra, inteliģence un unikālā iespēju skaņu bagātība no kristālisku pilienu dzidruma, orķestrālu krāsu varenības līdz cilvēka balss robežu pārvarēšanai padarījusi to par īpašas skaniskās firmas zīmi pasaules kormūzikas kartē. Koris aptver plašu muzikālo repertuāru, sākot no renesanses līdz mūsdienu komponistu vissarežģītākajām partitūrām, radot jaunu izpratni par cilvēka balss iespējām un kora organismu, kur katrai balss šūnai ir savs personības paraksts un konkrēts uzdevums. Dziedātāju spēja orientēties dažādu laikmetu, žanru un stila mūzikā padarījusi LRK par universāli elastīgu kolektīvu, kas var uzstāties gan vokāli instrumentālu darbu atskaņojumos un operu izrādēs, gan multimediālos projektos, gan intīmās a capella muzikālās sarunās, gan teatrālos uzvedumos, kur kora dziedātāji atklājas kā spilgti solisti un skatuves cilvēki. LRK koncertprogrammas vienmēr ir dziļi pārdomāti un īpaši izauklēti muzikāli vēstījumi, un tāda ir arī turnejai Ziemeļamerikā sagatavotā programma, kurā senais saplūst ar laikmetīgo un latviskais – ar pasaulīgo. Līdz ar itāļu renesanses meistaru Džovanni Gabrieli un Karlo Džezualdi vokālās polifonijas šedevriem skan angļu mūzikas celmlauža Henrija Pērsela kormūzikas pērles un vēlīnā romantisma pārstāvja Gustava Mālera dziļi aizkustinošās dziesmas ar vācu dzejnieka Frīdriha Rikerta vārsmām... 20. gadsimta mūziku pārstāv franču mistiķa un putnu dziesmu profesionāla pazinēja Olivjē Mesiāna pārlaicīgā skaņu māksla un revolucionārā krievu komponista Igora Stravinska reliģiskie opusi... Vēl viens akcents saistāms ar mūziku, kas spēj apstādināt laika ritumu un radīt klusinātu ilgu sajūtu, un šajā ziņā īsteni meistari ir pasaulslavenais igauņu komponists Arvo Perts un ukraiņu skaņdaris Valentīns Silvestrovs, ar kuriem LRK saista gadu desmitiem ilga radoši auglīga sadarbība... Īpašas un ciešas saites kori saista arī ar Latvijas komponistiem, ko apliecina arīdzan kora regulāri pasūtināti jaundarbi... Viens no tiem – Jura Karlsona “Oremus” – pirmatskaņojumu piedzīvos  konertturnejas atklāšanas koncertā Ņujorkā! Kompozīcija tapusi, Karlsonam studējot Svētos rakstus un atsaucoties uz Vatikāna otrā koncila dogmātisko konstitūciju “Dei Verbum”. “Man ir sajūta, ka autors patreiz piedzīvo kādu radošās dzīves būtisku posmu. Katrs darbs, katra iecere sakņojas kādā būtiskā kodā un padziļinājumā. Ir tāda sajūta, ka komponists dodas kādā izteiktā vertikālē, piešķirot savdabīgu skaņutelpu. Varu sajust, ka autors komponējot ir domājis par Latvijas Radio kori kā par savu radošo draugu, kur iedomātas speciāli šim korim raksturīgākās krāsas un iespējas. Dažkārt ir sajūta, ka mūzika atveras lēnām, bet nepārtraukti, mūzika ar izteiktu tieksmi pēc gaismas un apskaidrības,” atklāj diriģents Sigvards Kļava. Tieši pēc viņa ierosinājuma pirms desmit gadiem tapusi arī kompozīcija “chu dal” – Santas Ratnieces maģiskais klusa ūdens gleznojums skaņās, kas no jauna apliecināja, ka šīs komponistes tembrāli krāšņā, novatoriskā un spēcīgi uzrunājošā skaņu valoda veido veselu laikmetu un stila zīmi latviešu kormūzikā. Arī viņas vienaudža Ērika Ešenvalda daiļradē lielu lomu ieņem tieši kormūzika, un viņa izjusti emocionālajā opusā “Piliens okeānā” apvienotas Mātes Terēzes un Sv. Asīzes Franciska lūgsnas. Savukārt, pasaulē pazīstmākais latviešu komponists Pēteris Vasks par kompozīciju “Mūsu māšu vārdi” stāsta: “Šis opuss vēsta par mūsu tautu un tās likteņiem. Par tautas stiprāko un labāko daļu – mūsu mātēm. Latviešu cilvēka izdzīvošanas un pašsaglabāšanās instinkts cieši savijies ar dabu. Kā rakstījis Māris Čaklais – Zeme man deva miesu, bet saule – dvēseli.” Raksturojot turnejai ASV un Kanādā izvēlēto programmu, LRK mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava stāsta: “Katrs komponists ir meklējis un meklē sev būtiskāko un sev svarīgāko mediju, tiecoties pēc šīs gaismas – vai tā būtu lūgšana, vai meditācija, vai sapņošana, vai kas cits. Tāpēc arī Mālers, tāpēc arī šodienas muzikālās aktualitātes, kas sevišķi izjūt šīs vertikāles jaudu un vilkmi kā savas daiļrades noteicošo elementu. Kopīgā klusinātā un distancētā atmosfēra veicina vienotas, nepārtrauktas programmas plūduma sajūtu.”

LRK koncerti:

13. novembris Linkolna Centrs, Ņujorka  
15. novembris Duke Universtity
16. novembris Vašingtona
17. novembris Soundtreams Festival, Toronto

Rada un dara: VSIA “Latvijas Koncerti” un Latvijas Radio koris


2018. gada 8. novembris
Koncertcikls „Dzimuši Latvijā"

AMSTERDAMAS KARALISKAIS “CONCERTGEBOUW” ORĶESTRIS, DIRIĢENTS DANIĒLE GATI, PIANISTS JEFIMS BRONFMANS UN JĀZEPA VĪTOLA LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS

Amsterdamas Karaliskais "Concertgebouw" orķestris koncertā kopā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfonisko orķestri un pasaulē atzīto pianistu Jefimu Bronfmanu (Yefim Bronfman). Pie diriģenta pults itāļu diriģents Daniēle Gati (Daniele Gatti).
Programma: Kārļa Marijas fon Vēbera
Uvertīra operai “Oberons”, Ludviga van Bēthovena Ceturtais klavierkoncerts Sol mažorā, op.58, Johannesa. Brāmsa Otrā simfonija Re mažorā, op.73.

Biļetes „Biļešu paradīze” kasēs.

Vieta: Latvijas Nacionālā opera, Rīga

Rada un dara: VSIA „Latvijas Koncerti”


2018. gada 21., 22. un 24. novembris
Baltijas mūzikas festivāls Zviedrijā
Pašā simtgades kulminācijas brīdī savu skanošo “jāvārdu” Latvijai “Sinfonietta Rīga” apliecinās mūsu tuvākajiem kaimiņiem, dažu desmitu jūras jūdžu attālumā – otrpus Baltijas jūrai. Kopā ar šarmanto rīdzinieci Kseniju Sidorovu Normunda Šnē vadītais kamerorķestris sniegs trīs koncertus trijās lielākajās Zviedrijas reģionālajās pilsētās. Koncertu programmā iekļauts igauņu komponista Erki Svena Tīra “Pravietojums” akordeonam un orķestrim, austriešu klasikas “tēva” Jozefa Haidna 104. simfonija un jaunākās paaudzes latviešu komponistes Lindas Leimanes kamersimfonija “Guesstimations”, kas savulaik pirmatskaņota Lielajā ģildē.
Vieta: 21. novembris – Malmes koncertzāle, Malme, Zviedrija
22. novembris – Gēteborgas koncertzāle, Gēteborga, Zviedrija
24. novembris – Ērebro koncertzāle, Ērebro, Zviedrija
Rada un dara: Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Ksenija Sidorova, Ērebro koncertzāle, Malmes koncertzāle, Gēteburgas Simfoniskais orķestris, Latvijas vēstniecība Zviedrijā

 

To top