Džonatans Hārvijs un latvieši

Izcilā britu skaņraža Džonatana Hārvija mūziku raksturo gaismas un skaistuma saplūsme un spēja runāt par mūžīgām un pārpasaulīgām tēmām. Tās aktuālas arī jaunajiem latviešu komponistiem – Matīss Čudars skaņdarbā elektriskajai ģitārai un kamerorķestrim glezno saviļņojošas un mierinošas sajūtas, kādas pārņem dabas klātbūtnē, bet Krists Auznieks runā pār pārlaicīgo un gaistošo, filozofējot par kristietības un budisma saskares punktiem. Šīm tēmām pieskaras arī Hārvijs, leģendārajā opusā Bhakti skaņu interpretējot kā visuma sastāvdaļu un tiecoties izzināt pasaules uzbūves noslēpumus. Tiem pietuvoties aicina arī Sinfonietta Rīga, ar klausītājiem tiekoties neierastā skaņu vidē, lai dotos kopīgā ceļojumā cauri laikam un telpai un ienirtu skaņas pasaulē, kur akustiski tembri satiekas ar elektroniski ģenerētiem impulsiem. 

 

 

Programma

Matīss Čudars (1991) “Malkas Šķūnītis Sniega Krāsā”
Krists Auznieks (1992) “Uguns un Roze”
Džonatans Hārvijs (Jonathan Harvey, 1939-2012) Bhakti

Dalībnieki

Matīss Čudars, ģitāra
Sinfonietta Rīga
Diriģents Normunds Šnē

To top