Latvijas Koncerti

RĪGAS FESTIVĀLA atklāšanas koncertā publikas iemīļotais pianists Vestards Šimkus atgriezīsies pie vāgneriskām noskaņām, kas Vestarda soloalbuma Wagner Idyll (“Vāgnera idille”) veidolā ieraudzīja dienasgaismu 2012. gadā.

“Kopš deviņu gadu vecumā ar sirdstrīsām noklausījos Vāgnera operu “Klīstošais holandietis”, vienmēr esmu mazliet apskaudis dziedātājus, orķestra mūziķus un diriģentus par viņu privilēģiju atskaņot Vāgnera mūziku,” stāsta Vestards Šimkus. Vācijas skaņu ieraksta nama ARS Produktion pārstāvji Anete un Manfrēds Šūmaheri iepazīstināja mūsu klavierzvaigzni ar Vāgnera klavierdarbiem, toskait albumā “Vāgnera idille” iekļauto Fantāziju fadiēzminorā WWW 22. “Šis monumentālais dārgums ar neskaitāmajiem operiskajiem rečitatīviem un garām, dziedošām tēmām pierāda, ka Vāgners vienmēr bijis un palicis operkomponists, pat tad, kad komponējis klavierēm,” saka Vestards.

Gandrīz pusstundu garā fantāzija aizņem lauvas tiesu no šīs programmas. Līdzās šim lieldarbam vāgneriskās noskaņas uzburs ļoti skaistais “Izoldes nāves skats” (no operas “Tristans un Izolde”), ko klavierēm pārlicis pats Vestards, “Vērpēju koris” no operas “Klīstošais holandietis” Franča Lista pārlikumā un dzīvesbiedrei dāvātā smalki vasarīgā orķestra miniatūra “Zīgfrīda idille” Glena Gūlda aranžējumā klavierēm. 

Gan tiem, kas šo albumu likuši goda vietā savā CD plauktā, gan tiem, kas vēl nav dzirdējuši, Vestards Šimkus Lielajā ģildē parādīs, ka Vāgners var būt interesants arī 88 melnbalto taustiņu versijā.

Viens no Eiropas pieprasītākajiem profesionālajiem koriem sava mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā atskaņos Sergeja Rahmaņinova grandiozo nakts lūgšanu, kas tapusi I Pasaules kara sākumposmā un ko mēdz dēvēt par skaņdarbu, kas visprecīzāk norāda uz kāda noteikta vēstures laikmeta beigšanos.

Anonymous 4 piedāvās programmu, ko izveidoja pirms diviem par godu pastāvēšanas 25. gadadienai. Tajā iekļauts pa vienam skaņdarbam no katra Anonymous 4 albuma, kas nācis klajā skaņu ierakstu namā harmonia mundi usa, kā arī divi speciālkomponēti jaundarbi, kuru autori ir Ričards Einhorns un Deivids Lengs. Būtībā tā ir ansambļa meiteņu dāvana klausītājiem pašām savā dzimšanas dienā.

Trīs dažādu mūzikas pasauļu pārstāvji apvienojušies, lai pastāstītu jums stāstu. Arvīds Kazlausks ir viens no trīsdesmitgadnieku paaudzes profesionālākajiem un radoši ziņkārīgākajiem saksofonistiem, kurš labprāt iesaistās neiepazītu mūzikas teritoriju izpētē. Edgars Raginskis raksta un spēlē mūziku, kā arī atskaņo un apspriež to Latvijas Radio 3 “Klasika” viļņos.

Pirms diviem gadiem aizsākto koncertciklu “Vīns un mūzika” šajā sezonā pavada Frīdriha Nīčes izteika – “Māksla ir vairāk vērta nekā patiesība”. “Latvijas Koncertu” direktors un sarunu vadītājs Guntars Ķirsis saka: “Apollons un Dionīss noteikti ir kas vairāk nekā tikai teiksmainas būtnes sengrieķu mitoloģijā. Tās ir divas filosofijas, divas absolūtas pasaules, kas pastāv katra par sevi, ar savu pastāvēšanu vien noliedzot otru, turklāt noliegumā paredzot vietu otrai. Tātad viena bez otras nav pilnīga. Mūsu ciklā “Vīns un mūzika” piedāvājam vērot, klausīties, sajust un baudīt visu, ko kādreiz baudīja Apollons un Dionīss.”

Rīgas Saksofonu kvartets un komponists Raimonds Tiguls jau agrāk sadarbojušies vairākās kamermūzikas programmās, un nu ir tapis jauns kopdarbs – programma Labyrinthus saksofonu kvartetam un elektronikai. Idejas autors Raimonds Tiguls saka: “Elektroakustiskais skaņdarbs Labyrinthus ir skaņu un pat žanru sintēze, kur MaxMSP Lloopp vidē radītā analoga skaņusērija mijiedarbojas ar AIR Sampling ambienci. Tas ir kā divu pretpolu savienošanās, radot vienotu, bet fonētiski daudzslāņainu mūzikas faktūru.”

2012. gads aizritēja Džona Keidža simtgades zīmē. Džons Keidžs (1912–1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem. Viņš pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas “cilvēktiesībām”. Viens no šī amerikāņu skaņraža radikālākajiem teicieniem Sounds we hear are music (“Viss, ko dzirdam, ir mūzika”) satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību – jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums uz skatuves klausītājiem nebija iedomājams.

Šī Latvijas Radio kora programma piemērota visiem, kas vēlas kādu stundu pusotru pavadīt pārdomās par bijušo, esošo un iespējamo. Gan Arvo Perts, gan Valentīns Silvestrovs ir izteikti introvertas mākslas radītāji, viņu darbi rosina paškritiskus vērtējumus un eksistenciālas apjēgsmes, turklāt tos caursrtāvo miers, gaišums un sakrāls skaistums. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā ar panākumiem dziedājis Perta un Silvestrova mūziku daudzviet pasaulē.

Šis ir Latvijā vēl nebijis projekts – sitaminstrumentu meistari un mācekļi uz vienas skatuves visdažādākajās kombinācijās aizraujošā, dinamiskiem ritmiem piesātinātā lieliskas mūzikas programmā. Faktiski šī būs Latvijas sitaminstrumentālistu zvaigžņu parāde – pēc starptautisku konkursu laureāta Guntara Freiberga ierosinājuma vienkop pulcējušies gan tādi meistari kā Edgars Saksons, Rihards Zaļupe un Elīna Endzele, gan jaunākas paaudzes pārstāvji Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis, kurš nesen izcīnījis prestižo Yamaha stipendiju. 

Programmas vienu daļu aizņem Džona Keidža mūzika. Dzenbudisma priekšstatu interesents, izdompilnais nejaušības slavētājs, kaislīgais sēņu pētnieks Džons Keidžs neapšaubāmi ir viens no lielākajiem 20. gadsimta modernistiem, viņa idejas veidoja apvērsumu priekšstatos par mūziku. Droši vien slavenākais Keidža opuss ir “4:33” (1952) jeb četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes klusuma. Šo darbu var atskaņot jebkāds mūziķu sastāvs vai jebkurš solists. Būtībā runa ir par koncertzāles ambienci – čaukst programmiņas, kāds klusi kāsē, nobrakšķ krēsls utt. Iespējams, tieši šis gājiens sekmēja to, ka radās jauna, dziļāka attieksme pret tādu būtisku mūzikas sastāvdaļu kā klusums. Keidžs uzskatīja to par savu nozīmīgāko darbu. Džona Keidža darbošanās īsteni sākās 40. gadu pirmajā pusē – viņš apmetās uz dzīvi Ņujorkā, sāka sadarbību ar horeogrāfu Mērsu Kaningemu, pianistu Deividu Tjūdoru, komponistiem Mortonu Feldmenu, Ērlu Braunu un Kristianu Volfu, gleznotājiem Marselu Dišānu, Robertu Raušenbergu un Džesperu Džonsu. Apmēram tajā pašā laikā Arnolds Šēnbergs nosauca Keidžu par “ģeniālo izgudrotāju”. Tas saskan ar mūzikas vēsturnieku pieņēmumu par Keidžu kā konceptuālisma ieviesēju skaņumākslā. Lūk, Keidža izteikums, kas labi raksturo viņa uzskatus: “Komponistam jāatmet vēlme kontrolēt skaņu, viņam jāatbrīvo gars no mūzikas un jāattīsta tādi izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skaņām būt viņām pašām, nevis cilvēka izdomāto teoriju nesējām vai cilvēcisku jūtu izpausmēm.”

Viens no “Rīgas festivāla” intriģējošākiem pasākumiem ir mūzikas un dzejas uzvedums “Imants un Ziedonis”. Tā pamatā – Imanta Kalniņa dziesmas, kam Ziedoņa dzeja, un Imanta Ziedoņa dzejoļi un pārdomas paša autora balss ieskaņojumā.

Akordeoniste Ksenija Sidorova un čelliste Guna Āboltiņa – tandēms, kurā divas valdzinošas un supertalantīgas meitenes, kopīgas iedvesmas vadītas, savij akordeona melnbalto taustiņu vinjetes ar čella stīgu cilvēkbalsi vienā skaņu audumā, kur virtuozitāte mijas ar apceri un eiropeiska meditācija – ar Argentīnas klusajām ugunīm. 

Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris sava pastāvīgā sadarbības partnera maestro Modesta Pitrena vadībā Dzintaru koncertzālē piedāvās intriģējošu un daudzkrāsainu programmu – nozīmīgu Lietuvas mūzikas vēstures lappusi (Jozs Grodis), vienu no pasaules slavenākajiem vijolkoncertiem (Pēteris Čaikovskis) un mūziku ko radījis šīgada lieljubilārs Rihards Vāgners. Solistes būs divas pasaules līmeņa zvaigznes – izcilā vokāliste Miša Brigergosmane un izcilā vijolniece Baiba Skride.

Senās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā gaida tikšanās ar mūsu izcilajiem baroka mūzikas interpretiem – lokano, stilā labi trenēto Rīgas Doma zēnu kori un laikmeta niansēs līdz kaulam iedziļinājušos baroka orķestri Collegium musicum Rīga. Pie diriģenta pults redzēsim gan orķestra māksliniecisko vadītāju Māri Kupču, gan kora māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Klišānu, kura vadībā izskanēs baroka laika šedevrs – Pergolēzi Stabat Mater. Solisti – teicami skolotās, sidrabspoži skanošās balss īpašniece Elīna Šimkus un unikāli skaistās kontrtenora balss īpašnieks Sergejs Jēgers.

Mario Brunello ir pirmais itāļu mūziķis, kas uzvarējis Čaikovska konkursā (1986), un tas pavēra čellistam starptautisku solista karjeru: viņš spēlējis ar Filadelfijas orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, La Scala orķestri, Romas Sv. Cecīlijas akadēmijas orķestri, “Berlīnes filharmoniķiem” tādu diriģentu vadībā kā Valērijs Gergijevs, Zubins Mehta, Rikardo Muti, Seidzi Odzava, Daniēle Gati, Mjunvuņs Čuns, Jurijs Temirkanovs, Džuzepe Sinopoli, Karlo Maria Džulīni un Klaudio Abado, kurš atkārtoti aicinājis Mario Brunello pie Mocarta orķestra gan kā čellistu, gan kā diriģentu.

1994. gadā Brunello dibina Orchestra d’Archi Italiana, ar kuru daudz ceļo. Nozīmīgu daļu radošās dzīves Brunello veltī kamermuzicēšanai – sadarbojas ar Gidonu Krēmeru, Franku Pēteru Cimmermani, Juriju Bašmetu, Mauricio Pollīni, Andreu Lukezīni, kā arī ar Borodina un Albana Berga kvartetiem. Mario Brunello veido arī citas mākslas aptverošus projektus ar literāri filosofisku ievirzi no zinātnes līdz glezniecībai. Šajos projektos Brunello sadarbojas ar aktieriem, māksliniekiem, dizaineriem. 2012. gada Brunello piedalījās Arābu mūzikas nedēļā Austrijā, kur muzicēja kopā ar Kremerata Baltica mūziķiem. Viņš arī eksperimentē ar jaunas mūzikas radīšanas iespējām un piedalās multimediālos projektos. 

Mario Brunello spēlē lielisku 17. gadsimtā būvētu Madžīni čellu, kurš kādreiz piederējis Franko Rosi.

Baroka orķestris Collegium musicum Rīga sava mākslinieciskā vadītāja, erudītā mūzikas arheologa Māra Kupča vadībā piedāvā jaunu vācu komponistu baroka programmu, kas it labi iederēsies Rundāles pils Baltās zāles eleganti rotaļīgajā interjerā un skanīgajā akustikā. Solistu ampluā – orķestra pirmā vijole Agnese Kanniņa-Liepiņa, lieliskā flautiste Kristīne Stumbure un jaunā klavesīniste Gerda Jerjomenko.